Amsterdama. no Rīgas un tevis prom

Sēžu draudzenes koju istabā, viņa devusies mājup uz Maskavu. Mielojos ar vafelēm (ar karameles kārtiņu pa vidu), klausos Босиком по мостовой Саундтрек un iejūtos Amsterdamā. Vakariņas pagatavotas un apēstas, istabai lūgšana noskaitīta. Tagad atliek tikai iziet laukā, uzsmēķēt un tad jau ielīst gultā un snaust līdz rītdienas sešiem no rīta. Kā nekā- konference sākas jau pusdeviņos, bet turp vēl jātiek.
Tikko kāds gaisā palaida raķeti kā pēdējo atblāzmu no jaunā gada. (aha, laukā neiešu, sākās lietusgāze, bet tur tik skaisti- kojas pie ūdens, tepat blakus kuģi šķeļ viļņus un spoguļojas zundā)

laikam visiem veiksmīgi un sasniegt piepildījumu. man nez kamdēļ liekas, ka es jau zinu, kā šis piedzīvojums beigsies. Bet ir taču arī brīnumi! :) un kā kāds dzīvesgudrs draugs aizvakar teica: ja tev acis būs brīnumu pilnas, pasaulē tu redzēsi brīnumus. Ja domāsi, ka visu esi redzējis, nekā jauna vairs neredzēsi.