We're so unused to grow up

Hey, your kid's grown up. He or she is already doing last years of college, then- university. Near to home or already far away doesn't really matter. He's out of home...and out of heart?

This is a usual story about a student who goes abroad and sees her parents, well, three- four times a year. A typical case in modern life. And, I guess, it is also typical to stop feeling homesick after a while (or just understand that a home is a place within and not a geographical spot).
What I worry about is the feeling that parents stop worrying. They trust you so much, that they just tell you you'll get well when you tell them you've caught a cold. The only thing they seem to worry about is the quality of your study (now if you have problems there, they'll do anything- starting from advice till talking to old friends who could help- to get you out of there.

Why am I writing this? Seems clear- I just phoned my mom. And I hate the feeling that they don't really care (which, of course, is not true). They just stopped worrying. And that worries me..

Lasīju http://klab.lv/users/aiz . Lasīju un priecājos, tā dziļi sevī (tagad pat smadzeņu virspuse viegli dūc). Tas atklātums (lai arī varbūt šķietams), tā priecāšanās par sevi un savu dzīvi. Tik viegli, ka tūlītās aizraus gaisu gaisos. Vai tūlīt, tagad jau ir. Ir gaisos, ir prātos, ir sapratnē. Paldies!

par kārtējo iepostojumu. un par tevi, kā jau ierasts

Katru reizi, kad tu uzrunā kādu uz tu, kādu, kas sēd ekrāna otrā pusē (vienu no tiem daudzajiem, kas piedraugojuši vai piedraugoti), šķiet, ka runā ar mani. Ka man tu saki to, ko tu saki. Ka tavs novērtējums šajā lauciņā kritis.
Un tad atkal atceros kādu tavu stāstu par meiteni, par bijušo meiteni. Ar kuru līdz šim brīdim esot draudzīgas attiecības, bet kuru varot satikt reti. Un kuru griboties satikt reti, jo viņas pusē ir palikusi vēlme saņemt cita ranga attiecības. Varbūt turpinot izbijušās, varbūt ierakstot jaunas. Un ka tev neko citu arī negriboties, tikai tā ik pa laikam aprunāties, jo viņa esot interesants cilvēks. Gudrs un saistošs.
Un tad skatu tavas attiecības. Saki, cik šo gudro un saistošo būtņu ir? Daudz. Mums visiem tik daudz šādu attiecību, kas nav ne dzīvas, ne mirušas, ne draudzības, ne nedraudzības, vairs jau arī ne mīlestības. Tikai labdabība.
Jā, šķiet, tu esi skype tikai tad, kad tev ir ar ko runāt. Un izskatās, ka tā jau labu laiku vairs neesmu es. Jo katram ir sava pasaule, kas mēdz saskarties kā nejauši satiekoties uz virvju tiltiņa, divu klinšu veidotas aizas vidū. Skaisti šie tiltiņi. Tieši tamdēļ, ka reti un nedroši. Pa tiem jāstaigā uzmanīgi