pēc vakardienas tikšanās

Vēl aizvien viņš ir savējais. Tuvāks par tuvu, siltāks par siltu, pieņemts par spīti asumiem un arī to dēļ. Jo mani tā neviens nav pieņēmis, kad biju asumaina. Nē, ir gan, tāpēc jau var viņu pieņemt. Ērkšķi gan duras vēl aizvien. Un palauzīta arī esmu. Jā, viņam ir taisnība- mani varēja salauzt, tāpēc bija labi to visu izbeigt.
Bet muguru pie muguras vēl aizvien ir skaisti. Un jūties kā atnācis mājās. Beidzot mājās.